Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūts

67455586

P.O.T.C.P. 8:00-20:00
S. 9:00-15:00, Sv. slēgts

Par Lūpu, aukslēju un sejas šķeltņu centru


Latvijā ar zināmām svārstībām kopš 1960. gada vidēji ir dzimis viens bērns ar šķeltni uz 700–800 jaundzimušajiem vai vidēji 1,4 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Sākotnēji Latvijā iedzimtas lūpu un aukslēju šķeltnes operējuši vācu ārsti, galvenokārt Bērnu klīniskajā slimnīcā jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tomēr zinātniskus pētījumus un jaunu operāciju metožu ieviešanu 20. gadsimta trīsdesmitajos gados uzsāka vēlāk plaši pazīstamais bērnu ķirurgs profesors Aleksandrs Bieziņš (1897–1975). Četrdesmito gadu beigās šai darbā iesaistījās toreiz vēl jaunais ķirurgs, vēlāk profesors Indulis Bākulis (1922–1976). Gan profesoru A. Bieziņu, gan profesoru I. Bākuli mēs pamatoti uzskatām un godājam par mūsdienu bērnu ar lūpu un aukslēju šķeltnēm ārstēšanas pamatlicējiem Latvijā. Saprotot šīs iedzimtās patoloģijas komplekso dabu, abiem profesoriem sadarbojoties, Latvijā 1964. gadā tika organizēta dažādu specialitāšu ārstu komanda (ķirurgs, ortodonts, logopēds, pediatrs, psihoneirologs u.c.), kas uzsāka kompleksi nodarboties ar bērnu ar šķeltnēm ārstēšanu. Blakus operācijai speciāls uzsvars tika likts gan uz zobu un žokļu ortodontisko regulāciju, gan logopēdiskām nodarbībām runas traucējumu novēršanai. Tika izveidots Bērnu ar iedzimtām sejas šķeltnēm dispanserizācijas centrs (tagad Lūpu, aukslēju un sejas šķeltņu centrs), kas darbojās pie Ķirurģiskās stomatoloģijas katedras profesora I. Bākuļa vadībā.

Kopš darbības pirmsākumiem centrā strādāja arī mutes, sejas un žokļu ķirurgs Biruta Barkāne. Vēlāk docentes B. Barkānes vadībā centrs turpināja attīstīties un pēc Stomatoloģijas institūta dibināšanas kļuva par tā struktūrvienību, kas organizēja un koordinēja bērnu ar šo iedzimto patoloģiju multidisciplināru ārstēšanu. Vienīgi ārstnieciskais darbs šādās multidisciplinārās komandās attīstītajās pasaules valstīs tiek uzskatīts par nepieciešamu standartu bērnu ar šķeltnēm aprūpē, lai sasniegtu labu ārstēšanas rezultātu – apkārtējiem saprotamu runu, netraucētu barības uzņemšanu un estētisku izskatu.

Pakāpeniski ir nomainījies un papildinājies speciālistu sastāvs. Šķeltņu centra vadītājas pienākumus veic mutes, sejas un žokļu ķirurgs profesore Ilze Akota, kura strādā vienotā komandā ar mutes, sejas un žokļu ķirurgu Ievu Bāganti, ortodontiem – Inesi Mauliņu, Ievu Mauliņu un Intu Zepu, logopēdiem – Iju Bausku un Ilzi Klatenbergu, zobārsti Kristīni Krasoni. Konsultāciju laikā bērni var apmeklēt zobu higiēnistus. Bērnu ģimeņu ģenētiskās konsultācijas veic ģenētiķe Ieva Grīnfelde. Konsultācijās piedalās arī pirmsskolas logopēdiskās bērnu iestādes medmāsa Ņina Zinčenko un klīniskais fotogrāfs Elvis Bitāns. Pacientu uzskaiti un dokumentācijas sakārtošanu, kā arī pacientu plūsmas un speciālistu darbības koordinēšanu veic centra sekretāre Ieva Greitāne.  

Gadu gaitā  Lūpu, aukslēju un sejas šķeltņu centram ir izveidojusies savstarpēja sadarbība ar dzemdību nodaļām, pediatriem un ģimenes ārstiem, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (KUS), Dzirdes centru un Ortognātijas grupu Stomatoloģijas institūtā, kā arī P. Stradiņa KUS Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centru, kur notiek operācijas. Pēdējos gados centra speciālisti konsultē arī grūtnieces, kuru embrijam ultrasonogrāfiski konstatēta šķeltne. Zinātniski pētījumi veikti sadarbībā ar Anatomijas un antropoloģijas institūtu un RSU Molekulārās ģenētikas zinātnisko laboratoriju.

Pēdējo desmit gadu laikā uz šķeltņu centra materiāla bāzes aizstāvēti promocijas darbi un iegūts medicīnas doktora zinātniskais grāds: Inese Mauliņa (2009) – „Ortodontiskās ārstēšanas un aukslēju plastikas novērtējums bērniem ar vienpusēju lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni”, Benita Krivicka (2010) – „Lūpas un aukslēju šķeltņu zonas audu funkcionālā morfoloģija operāciju materiālā”, Ieva Mauliņa (2010) – „Kraniofaciālā skeleta morfoloģija vecākiem, kuriem ir bērns ar lūpas šķeltni, lūpas un aukslēju šķeltni un izolētu aukslēju šķeltni”, Inga Kempa (2013) – „Kandidātgēnu identifikācija nesindromālo lūpas ar/bez aukslēju šķeltņu un izolētas aukslēju šķeltnes attīstībā”. Promocijas darbus turpina izstrādāt Kristīne Krasone, Inta Zepa un Ieva Bāgante.

Vienmēr svarīga ir bijusi un ir starptautiska sadarbība, kas realizējusies kopīgi ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas, ASV un Rumānijas speciālistiem.

Par mūsu ārstniecības un zinātnisko pētījumu rezultātiem regulāri tiek ziņots starptautiskās konferencēs un semināros.