Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūts

67455586

P.O.T.C.P. 8:00-20:00
S. 9:00-15:00, Sv. slēgts

Par protezēšanas klīniku


Zobu protezēšanas un ortodontijas attīstība skatāma kopējā vēsturiskā kontekstā. Kopīgi ir no­zaru pamatlicēji – Ādams Ērleins un Dominiks Kalvelis, tuvu stāvoši ir zinātniskie centieni. Zobu protezēšanas katedra tāpat kā Ortodontijas katedra ir izveidoju­sies 1998. gadā, sadaloties Ortopēdiskās stoma­toloģijas katedrai.

Virkne speciālistu, piemēram, Herberts Andersons, Velta Krēsliņa, Zenta Šīraka, Lūcija Treimane, Antons Laganovskis, Ilga Urtāne, Irēna Jirgensone, ir darbojušies gan protezēšanā, gan ortodontijā. Lielāku akcentu uz darbu protezēšanā likuši, pie­mēram, Gunārs Pakalns, Aldis Vidžis, Guntis Žīgurs, Lija Lauriņa, Pēteris Apse.

Profesors Gunārs Pakalns vadījis Ortopēdiskās stomatoloģijas katedru no 1974. līdz 1994. gadam. Izstrādājot darbu „Marginālā parodonta morfoloģija un tā izmaiņas protēžu stomatoloģijā", 1970. gadā ieguvis medicīnas zinātņu doktora grādu. Lūcija Treimane strādājusi katedrā no 1956. līdz 1995. gadam, aprobējusi un pilnveidojusi bezzobu žokļu protezēšanas metodes, izstrādājusi metodiskos materiālus par oklūzijas kontaktu racio­nālu, funkcionālu netraumatisku veidošanu, 60. ga­du beigās uzsākusi Latvijā porcelāna kroņu izgata­vošanu, 1979. gadā izveidojusi metodiskos norā­dījumus ,,Porcelāna kroņu izgatavošanas klīnika". 

Pēteris Apse beidzis Toronto universitātes Zobārstniecības fakultāti, 1992. gadā no Kanādas pārcēlies uz dzīvi Latvijā, vadījis katedru no 1994. līdz 1999. gadam. Zinātniskās darbības virzieni – piemēram, osseointegrēto implantātu klīniskā efek­tivitāte pacientiem ar daļēju zobu zaudējumu un bezzobu pacientiem, keramikas materiālu cietības pārbaude, analīze par periimplantātu gļotādas reak­ciju uz implantātiem.

Pēckara periodā zobu protezēšanā izmantoja štancētos tērauda kroņus un tiltus ar masīvam lietām starpdaļām, kā arī plastmasas izņemamās protēzes. 60. gados Osvalds Cēbers sāka ieviest lietās metāla izņemamās protēzes. Viņa novatoriskās idejas veicināja protezēšanas tehnolo­ģijas un metodikas attīstību. Parādoties hroma un kobalta sakausējumiem, uzlabojās zobu protēžu karkasu liešanas precizitāte, tehnoloģijā bija iespē­jams kārtējais pavērsiens; šo virzienu turpina asociētais profesors A. Vidžis. 80. gadu beigās tika aprobēta metālkeramikas kroņu izgatavošana, šo protezēšanas virzienu visaktīvāk attīstījusi profesore L. Treimane.

Zobu protezēšanas pamatmērķis – kā to for­mulē klīnikas vadītāja Una Soboļeva – ir zaudēto zobu aizvietošana, izmantojot zobu tehniskajā labo­ratorijā izgatavotas izņemamās un neizņemamās konstrukcijas. Zobu protezēšana ietver arī iespēju izgatavot šīs konstrukcijas uz alveolārajā kaulā ievietotiem implantātiem. Zobu protezēšanas spektrs ir plašs – no atsevišķa zoba līdz kompleksai sakodiena restaurācijai. Zaudētos zo­bus aizvietojot ar izņemamajām vai neizņemamajām protēzēm, var uzlabot košļāšanas funkciju, zobu estētiku, pacienta pašsajūtu.

Klīnika piedāvā saviem pacientiem pilnu Eiropā pieejamo mūsdienu estētisko un funkcionālo tehnoloģiju spektru – daļēji vai pil­nīgi zaudētu zobu dabisko kroņu atjaunošanu; zo­bu aizvietošanu gan ar fiksētām, gan izņe­mamām zobu protēzēm; zobu protezēšanu, ja ir pilnīgs zobu zaudējums; zobu kroņu un protēžu izgatavoša­nu uz implantātiem; zobu virsmas kosmētisku atjaunošanu ar porcelāna plāksnītēm; daļēju zobu atjaunošanu ar porcelāna onlejām (plombām).

Klīnikas vadītāja profesore Una Soboļeva ab­solvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju 1991. gadā, 1993. gadā kļuvusi par doktoranti Ortopēdiskās stomatoloģijas katedrā, 1997. gadā Oslo universi­tātes Protezēšanas un stomatognatofizioloģijas de­partamentā ieguvusi maģistra grādu, kā arī medicīnas doktora grādu Latvijas Medicīnas akadēmijā. Zinātniskās izpētes tēmas – apakšžokļa kustību reģistrācijas metodes un temporomandibulāro traucējumu komplekss.

Asociētā profesora Alda Vidža zinātniskā darba virziens – izņe­mamo parciālo zobu protēžu dizains, tā noteicošie faktori. Aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta grādu (1983). Promocijas darba tēma veltīta augš­žokļa izņemamo parciālo zobu protēžu funkcionālās vērtības saistībai ar protēžu dizainu. No 1992. gada – medicīnas zinātņu doktors.

Asociētā profesora Gunta Žīgura klīniskā un zinātniskā darba virziens 80. gados – komplicētā protezēšana, ja ir traumatiski iegūti un iedzimti sejas un žokļu bojājumi. Pirmais Latvijā uzsācis pētījumus implantātu protezēšanā un par šo tēmu 2007. gadā aizstāvējis promocijas darbu, iegūstot medicīnas doktora grādu. Ilgstošs Latvijas Zobārstu asociāci­jas prezidents, žurnāla ”Zobārstniecības Raksti" redaktors.

Docente Antra Ragauska medicīnas doktora grādu ieguvusi 2009. gadā, zinātniskā darba virziens – keramikas izmantošana sānu zobu restaurācijā. Docentes Lijas Lauriņas zinātniskās intereses – bezzobu pacientu protezēšana pašrei­zējā ekonomiskajā situācijā, par ko izstrādājusi promocijas darbu un 2008. gadā ieguvusi medicīnas doktora grādu. Docentes Andas Slaidiņas zinātniskā darba virziens – osteoporozes ietekme uz mutes dobuma struktūrām. Promocijas darbs aizstāvēts un medicīnas doktora grāds iegūts 2010. gadā. Docents Linards Grieznis medicīnas doktora grādu ieguvis 2011. gadā, pētot dabīgo zobu un osseointegrētu implantu taktilo jutīgumu slodzes apstākļos.

Klīnikā un arī katedrā darbojas virkne laba līmeņa speciālistu – ārsti Viktors Avkštols, Pauls Vītols, Ilze Indriksone, Evija Ņikitina, Baiba Spriņģe, Anita Plotniece-Baranovska, Daina Spūle, Elīna Brante, Ģirts Sviķis un Gints Krāģis.