Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūts

67455586

P.O.T.C.P. 8:00-20:00
S. 9:00-15:00, Sv. slēgts

Par ortodontijas klīniku


Ortodontijas tradīcijas Latvijā aizsāktas 1925. gadā, kad no Heidelbergas universitātes tika uzaicināts privātdocents Ādams Ērleins, kuru 1925. gada oktobrī ievēlēja par LU privātdocentu un iecēla par LU Zobārstniecības institūta Zobu protezēšanas un ortodontijas nodaļas vadītāju.

Pēc Ā. Ērleina nāves Medicīnas fakultātes padome 1935. gadā protētikas un ortodontijas priekšmetu teorētisko un praktisko apmācību uzticēja asistentam Dominikam Kalvelim, kurš ātri vien kļuva par profesoru. Tā zobārstniecībā ienāca cilvēks, kurš veidoja visas zobārstniecības un īpaši ortodontijas attīstību Latvijā līdz pat 1988. gadam, apvienojot zinātnisko, mācību un klīnisko virzienu vienlaikus. Prof. D. Kalveļa zinātniskā darbība vairāku gadu garumā bija veltīta audu pārbūves pētījumiem ortodontijā, viņa vadībā tika izstrādāti vairāki zinātniski darbi un disertācijas ortodontijā, tā veidojot Latvijas ortodontijas skolu. Zinātnisko pētījumu veikšanai ļoti liela nozīme bija izveidotai histoloģijas laboratorijai ar tam laikam atbilstoši augstas tehnoloģijas mikroskopiju un fotogrāfiju, kā arī ortodontijas aparātu izgatavošanas laboratorijai. Viņa sekotāji ortodontijas zinātnē bija doc. Zenta Širaka, doc. Antons Laganovskis, prof. Lūcija Treimane, doc. Irēna Jirgensone un daudzi citi no toreizējām padomju republikām. Prof. D. Kalveļa vadībā tika izveidota arī ortontijas nodaļa, kur ar entuziasmu strādāja Ināra Melbārzde, Silvija Jonaite, Asja Petkeviča.

Par Latvijas Ortodontijas skolas popularitāti liecina fakts, ka 60. gados tieši Rīgā tika nodibināta kvalifikācijas celšanas bāze padomju republiku ortodontiem.

Kaut arī Latvijas ortodontijā darbojās spilgtas personības un bija tapuši fundamentāli zinātniskie darbi, klīniskajā, materiāltehnisko resursu ziņā 80. gadu beigās tā ievērojami atpalika no specialitātes sasniegumiem pasaulē. Viens no atpalicības iemesliem – ortodontija nebija veidojusies kā atsevišķa specialitāte, bet pastāvēja kopā ar zobu protezēšanu un saucās ortopēdiskā stomatoloģija. Tāda specialitāšu apvienošana bija raksturīga padomju republikās un Austrumeiropas valstīs. Bija krities ortodontijas prestižs. Zobu un sejas estētiku neuzskatīja par nozīmīgu faktoru ārstēšanas procesā.

Īsts priekšstats par ortodontijas specialitāti un tās tehnoloģiju attīstību pēc 50 aiz „dzelzs priekškara” pavadītiem gadiem radās tikai tad, kad 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pabijām Rietumu ortodontijas klīnikās. Šis laiks sakrita ar jaunas paaudzes ienākšanu ortodontijā. Studiju rezidentūrā pirmās iestājās Dace Gulīte, Dace Čakārne, Andra Liepa, Gundega Jākobsone. 1998. gadā ortodontija atdalījās no zobu protezēšanas un tika izveidota ortodontijas katedra, par kuras vadītāju tika ievēlēta prof. Ilga Urtāne.

Ortodontijas katedras darbs cieši sakļāvās ar klīnisko darbu, atbilstoši institūta struktūrai izveidojās Ortodontijas klīnika. Te akadēmiskais personāls iesaistīts klīniskajā darbā un nodaļas ārsti – akadēmiskajā darbā. Tā izveidojies vienots Ortodontijas klīnikas kolektīvs jaunu tehnoloģiju ieviešanai un zinātnes attīstībai.

Bija nepieciešams veidot jaunas studiju programmas, ieviest jaunas ortodontiskās diagnozes un ārstēšanas tehnoloģijas, bet visbūtiskākais – attīstīt zinātni un veidot ortodontijas specialitāti ar rezidentūras studijām. Veidojās sadarbība ar Pasaules Veselības organizāciju, un 1992. gadā atbilstoši starptautiski akceptētai metodoloģijai tika veikta zobu un žokļu anomāliju izplatības un smaguma pakāpes noteikšana, kā arī to saistība ar periodonta stāvokli. Pēc tam ļoti nozīmīga bija iekļaušana Eiropas „EURO-QUAL” projektā (1994–1999), kas bija paredzēts kvalitātes kritēriju izstrādei ortodontijā. Šī projekta ietvaros ortodontiskās ārstēšanas kvalitātes novērtēšanā bija izveidojusies sadarbība ar Oslo universitātes Ortodontijas klīniku (vadītājs – profesors Arilds Stenviks), kur mūsu speciālistiem bija iespēja apgūt jaunākās klīniskās iemaņas. Tajā bija iesaistījusies arī profesore Lisena Espelanda un profesors Olafs Krogstats, kuri snieguši savu pieredzi smagu iedzimtu anomāliju ortognātiskās ķirurģijas plānošanā. Sadarbība ar Oslo universitāti turpinās, asoc. prof. Gundega Jākobsone ir izstrādājusi zinātņu doktora darbu, kas tiek virzīts uz aizstāvēšanu Oslo universitātē.

Vienlaikus 90. gadu vidū, pateicoties profesora Andreja Skaģera aizsāktajai sadarbībai ar Kārdifas universitāti Lielbritānijā biomateriālu jomā, veidojās sadarbība arī ortodontijā – ar Kārdifas universitātes ortodontijas klīnikas vadītāju profesoru Malkolmu Džounsu. Pateicoties profesora Malkolma Džonsa iniciatīvai, 2001. gadā Stomatoloģijas institūtā tika izveidots Edinburgas Karaliskās ķirurgu koledžas (EKĶK) ortodontijas speciālistu eksaminācijas centrs, tā izveidojās sadarbība ar Edinburgas universitātes ortodontijas klīnikas vadītāju profesoru Džimu Makdonaldu. Turpmāk šī eksaminācijas centra darbībā un kandidātu sagatavošanā lielu darbu ieguldījis profesors Pīters Djūrnings no Kārdifas universitātes. Šis eksāmens paredzēts ik pēc diviem gadiem. Rīgā to ir iespēja kārtot ne tikai Baltijas valstu ortodontiem, bet arī citu valstu ortodontijas speciālistiem, kuri jau ieguvuši ortodonta grādu savās valstīs, iegūt augstāku speciālista kvalifikāciju un tikt uzņemtiem par EKĶK biedriem. Jau 2003. gada maijā trīs Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas speciālistes – Gundega Jākobsone, Dace Čakārne un Ieva Fiļipova – nokārtoja ortodontijas speciālista eksāmenu, tad sekoja virkne citu mūsu speciālistu: Andra Liepa, Dace Ošleja, Jolanta Pugača, Iveta Jankovska, Ieva Mauliņa, Inta Zepa, Pēteris Sosārs, Zane Krišjāne, Katrīna Gardovska, Iveta Indriksone, Māris Gržibovskis. Docenta Andra Ābeltiņa zināšanas tika novērtētas ar Edinburgas Karaliskās ķirurgu koledžas zelta medaļu. A. Ābeltiņš tagad ir prodekāns un zobārstniecības studiju programmas vadītājs.

Savukārt profesorei Ilgai Urtānei 2004. gada jūnijā tika piešķirts EKĶK Goda biedra nosaukums un 2012. gadā EKĶK zelta medaļa par starptautisku sadarbību.

Attīstās sadarbība ar Kārdifas un Oulu universitātēm zinātniskā projekta veidošanai sejas augšanas un sejas žokļu deformāciju ārstēšanas rezultātu novērtēšanai 3D attēlā.

Pēdējos gados izveidojusies sadarbība ar Bostonas universitāti pjezoincīzijas metodes lietošanai zobu paātrinātai pārvietošanai un žokļu kaula densitātes un minerālu struktūras noteikšanai. Ortodontijas speciālisti sadarbībā ar Bērnu klīnisko universitātes klīniku Eiropas projekta ietvaros veic pētījumu par juvenilā idiopātiskā artrīta ietekmi uz tempomandibulāro locītavu.

Laika periodā no 1998. līdz 2013. gadam tika aizstāvēti septiņi promocijas darbi, un patlaban pieci tiek gatavoti aizstāvēšanai.

Klīniskās un zinātniskās ortodontijas jomā ir iedibināti vairāki virzieni: 1. bērnu un pieaugušo ortodontija;. 2. ortodontija saistībā ar ortognātisko ķirurģiju. Izveidojusies „ortognātiskā” grupa, kuru vada asoc. prof.  Gundega Jākobsone, grupā ilgu laiku strādāja mutes, sejas un žokļu ķirurgi – profesors Andrejs Skaģers, Ģirts Šalms, dr. Andris Bīgestāns, dr. Gunārs Lauskis un ortodonti – profesore Ilga Urtāne, doc. Andris Ābeltiņš, dr. Dace Ošleja; 3. lūpu, aukslēju un sejas šķeltņu bērnu ortodontija. Te sadarbībā ar „šķeltņu centru” strādā ortodontijas speciālisti dr. Inese Mauliņa, dr. Ieva Mauliņa un dr. Inta Zepa. Visi Ortodontijas klīnikas speciālisti strādā gan bērnu, gan pieaugušo ortodontijā.

2014. gadā prof. Ilga Urtāne tika ievēlēta par Zobārstniecības fakultātes dekāni, apvienojot Stomatoloģijas institūta un Ortodontijas klīnikas vadīšanu, turpinot akadēmisko darbu katedrā. Ortodontijas katedru šobrīd vada asoc. profesore Gundega Jākobsone.  

Turpmāk arī Ortodontijas klīnika plāno arvien plašāk sadarboties ar ārzemju universitāšu partneriem zinātnisko projektu izstrādē un to veikšanā jaunu tehnoloģiju ieviešanai pētnieciskajā un klīniskajā darbā.